LLU Veterinārās klīnikas veterinārārsti atgādina, ka suņiem un kaķiem, tas, kas mūsu izpratnē ir svētki un jautrība, pārsvarā nozīmē paaugstināta stresa apstākļus. Katru gadu dzīvnieku aizsardzības biedrības, patversmes un citas organizācijas medijos ievieto aicinājumus šajā laikā īpaši parūpēties par saviem dzīvniekiem. Pēdējo gadu pieredze rāda, ka dzīvnieku īpašnieki kļuvuši apzinīgāki, un patversmēs svētku laikā noklīduši dzīvnieki nonāk arvien retāk, kā arī ātrāk atgriežas mājās.

Tomēr pēc svētkiem dzīvnieku skaits LLU Veterinārmedicīnas fakultātes Klīniskā institūta Mazo dzīvnieku patversmē, kas apkalpo Jelgavas pilsētu, Ozolnieku novadu, kā arī Olaines pilsētu un novadu, palielinās arī kāda cita iemesla dēļ.

Patversmes pārstāve Unda Ģēģere atklāj, ka patversmes desmit gadu darbības laikā novērotas zināmas sakarības starp svētkiem un pastiprinātu dzīvnieku pieplūdumu: “Diemžēl lielāko daļu šo dzīvnieku sastāda ne jau tie, kas noklīduši svinību vai svētku uguņošanas laikā, bet gan tīši pamestie. Šo tendenci mēs savā starpā saucam par “mājas tīrīšanu”, un tāds process tiek novērots ne tikai pirms Ziemassvētkiem, bet arī pirms Līgo svētkiem – patversmē kā “pieklīduši”, “atrasti” tiek nodoti dzīvnieki gados, ar veselības, uzvedības un citām problēmām. Bet tas jau ir cits stāsts – vairāk par morāli.”

LLU Veterinārās klīnikas speciālisti iesaka – ja svētku laikā esat nodomājuši apmeklēt salūtu vai kādu citu masu pasākumu, savu suni, īpaši, ja tas ir kucēna vecumā vai dzīvnieks gados, vajadzētu atstāt mājās. Ja nu tomēr dzīvnieks tiek ņemts līdzi, pat ja arī suns ir pietiekami socializēts un apmācīts, tam noteikti nepārtraukti jābūt pie pavadas. Pirmkārt, to paredz noteikumi par dzīvnieku uzturēšanos sabiedriskās vietās, otrkārt, tā jūs veicināsiet arī apkārtējās sabiedrības labvēlīgu attieksmi pret jūsu suni, un, treškārt, – nodrošināsiet arī sava suņa drošību. Suņa uzraudzību arī nevajadzētu uzticēt bērniem.

Pirms došanās ārpus mājas pārbaudiet, vai suņa kakla siksna ir pietiekami stingri savilkta, lai izslēgtu iespēju, ka stresa gadījumā suns var no tās izmaukties un aizbēgt. Suņiem, kuri uzturas slēgtās teritorijās, jāpārbauda, vai teritorija (voljērs) ir droša, vai no tās nav iespējams izkļūt. Ja suni turat pie ķēdes, pārbaudiet kaklasiksnu, visus stiprinājumus, vai tie nav nolietojušies, kļuvuši vaļīgi. Ieteikums – uz laika periodu, kad sagaidāma svētku salūtu kulminācija, rast iespēju suni ievest iekštelpās. Nervozākiem suņiem jau laikus veterinārajā aptiekā vajadzētu iegādāties pretstresa preparātus, un sunim tos iedot jau vairākas stundas pirms salūta, piemēram, pulksten 21 vai 22.

Ja nu tomēr suns svētku laikā ir pazudis, tā ceļu uz mājām būtiski paātrinās kakla siksna, pie kuras būs žetons vai breloks ar jūsu telefona numuru. Tāpat arī ieteicams pirms svētkiem uzņemt jaunu dzīvnieka fotoattēlu, lai būtu ko izmantot meklēšanas laikā. Ja sunim ir implantēts mikročips, tad tam jābūt reģistrētam Lauksaimniecības datu centra datu bāzē www.ldc.gov.lv. Par notikušo jāinformē arī tuvākās patversmes (Jelgavā – 63021924, 25466077), kā arī jāievieto sludinājums ar informāciju dzīvnieka fotoattēlu dažādās interneta vietnēs, piemēram, www.zz.lv, www.ss.lv, www.dzivniekupolicija.lv un citos. Arī patversmju darbinieki seko šiem portāliem. Ja dzīvnieks reģistrēts Lauksaimniecības datu centra datu bāzē, informācija par notikumu jānodod arī tur. Jāatceras, ka stresa ietekmē suns var aizskriet ļoti tālu, un gan reģistrēts mikročips, gan informācija plašsaziņas līdzekļos var pasargāt no arī situācijas, ka jūsu dzīvnieku kāds vēlētos piesavināties.

LLU Veterinārās klīnikas veterinārārste Kristīne Drevinska arī rekomendē svētku mielasta laikā neaizrauties ar mājdzīvnieku barošanu ar saimnieku galdam sarūpētajiem cienastiem, jo tas dzīvniekiem var izraisīt gremošanas traucējumus: “Pēcsvētku laikā no saimniekiem saņemam vairāk jautājumu par to, kā palīdzēt dzīvniekam, ja tas cieš no gremošanas traucējumiem. Ja dzīvnieku piemeklējusi caureja, ieteicams to nebarot un izmantot kādus pretcaurejas līdzekļus. Ja dzīvniekam bijusi vemšana, bet citādi tas jūtas labi, vēlams to tajā dienā vairs nebarot un dot tikai ūdeni, taču, ja tas izskatās bēdīgs, negrib reaģēt, redzams, ka ir pasliktinājusies viņa pašsajūta vai uzvedība, dzīvnieks nekavējoties jānogādā pie ārsta. Pēc iespējas ātrāk pēc palīdzības uz veterināro klīniku jādodas arī gadījumos, ja redzams, ka dzīvniekam ir uzpūties vēders, jo tas var izraisīt nopietnas problēmas.” Viņa arī norāda, ka dzīvnieku barošanai pie svētku galda var būt arī citas negatīvas sekas – tā dzīvniekam tiek stimulēts kaitīgais ieradums būt pie galda un kaut ko gaidīt, kā arī tiek palielināts aptaukošanās risks.

Veterinārārste arī iesaka sekot līdzi tam, lai mājdzīvnieks neapēstu kādu svešķermeni: “Svētku laikā arī biežāk novērojams, ka dzīvnieku organismā nokļūst kāds svešķermenis- eglītes vai cits svētku rotājums. Visbiežāk sastopami gadījumi, kad kaķi ir apēduši tā saucamo “sniedziņu”. Ja saimniekam ir aizdomas, ka tā noticis, nekavējoties jādodas uz klīniku, jo “sniedziņa” izņemšanai no kaķa gremošanas sistēmas ir nepieciešama operācija. Nekādā gadījumā nedrīkst kaķim pirms tam dot No-Spa vai pretvemšanas līdzekļus.”

K.Drevinska papildina, ka svētku laikā mājdzīvnieku uzmanību piesaista arī no rosolam domātās desas nogrieztie gali, uz kuriem nereti ir metāla skavas, kā arī gaļas izstrādājumu plēves un citu produktu iepakojumi, kas piesaista ar savu smaržu. Jāpieskata arī uz galda esošie augļi, jo, piemēram, daudzi suņi iecienījuši persiku kauliņus, kas, tos apēdot, dzīvnieka kuņģī var atrasties pat trīs mēnešus. Gadījumos, kad dzīvnieks apēdis kādu svešķermeni, novērojama rīstīšanās, vemšana, atteikšanās no barības, un saimniekiem ieteicams savlaicīgi vērsties pēc palīdzības pie veterinārārstiem.

Ilvija Melne