Ultrasonogrāfija ir neinvazīva vizuālās diagnostikas metode, ko plaši pielieto medicīnā un veterinārmedicīnā. Attēla iegūšanai tiek izmantota ultraskaņa ar frekvenci apmēram 2-18 MHz. Ultraskaņas viļņu frekvence ir ārpus dzirdamības robežām, cilvēka auss uztver skaņas viļņus ar frekvenci aptuveni 20 kHz. Ultrasonogrāfija ir organismam nekaitīga izmeklēšanas metode. Ultraskaņa medicīniskos nolūkos pirmo reizi tika izmantota 1940.gadā. 50-tajos gados tika pētīta ultraskaņas pielietošana vizuālajā diagnostikā. 1962.gadā ASV tika izveidota pirmā ultrasonogrāfijas iekārta.

Tiek izmantotas speciālas zondes, kurās atrodas pjezoelektriskie kristāli, kas dod ultraskaņas impulsus. Uz dzīvnieka ādas tiek uzklāts speciāls gēls, kas kalpo kā kontaktvide, lai skaņa varētu izplatīties audos. Visiem audiem un orgāniem piemīt zināms akustiskais blīvums. Tas nozīmē, ka daļu ultraskaņas viļņus audi laiž cauri, daļa tiek atstarota. Šķidrumi laiž pilnībā ultraskaņu cauri, kauli un gāzes to visu atstaro. Atstarotie viļņi nonāk atpakaļ zondē un tiek pārveidoti attēlā. No audu vai orgānu akustiskā blīvuma ir atkarīga krāsas intensitāte ekrānā. Šķidrumi izskatās melni (anehogēni), pārējie audi vai orgāni gaišāk vai tumšāk pelēki. Kauli un gāzes nelaiž cauri ultraskaņu, tādēļ aiz tiem nekas nav redzams. Struktūras kas ir gaišākas par izmeklējamo orgānu dēvē par hiperehogēnām (blīvākām), tādas kas ir tumšākas ir hipoehogēnas (mazāk blīvas). Ultrasonogrāfija palīdz diagnosticēt audu un orgānu strukturālas izmaiņas, taču tas ne vienmēr izslēdz vai apstiprina funkcionālas izmaiņas. Tādēļ ultrasonogrāfija viena pati parasti netiek izmatota diagnostikai. Precīzu diagnozi palīdz iegūt vairāku diagnostikas metožu apkopojums.

Veterinārmedicīnā ultrasonogrāfiju izmanto sirds izmeklēšanā (ehokardiogrāfija), vēdera dobuma orgānu izmeklēšanā, reproduktīvo orgānu izmeklēšanā un grūsnības diagnostikā, oftalmoloģijā. Ehokardiogrāfija novērtē sirds muskuļa, vārstuļu morfoloģiju un sniedz informāciju arī par sirds funkcionālām spējām. Vēdera dobuma sonogrāfijā  tiek novērtēta orgānu struktūra  (aknas, nieres, liesa, virsnieres, urīnpūslis, limfmezgli, kuņģis un zarnas) – var redzēt veidojumus, cistas, žults vai urīnakmeņus, difūzas vai lokālas izmaiņas orgānos, var novērtēt orgānu lielumu, zarnu sieniņu biezumu, iekaisīgas pārmaiņas orgānos. Reproduktīvo orgānu sonogrāfijā izmeklē prostatu, sēkliniekus, dzemdi un olnīcas. Var redzēt strukturālas izmaiņas, var diagnosticēt grūsnību, noteikt aptuveno augļu skaitu, novērtēt to sirdsdarbību, noteikt aptuveno grūsnības ilgumu.

Sagatavošanās ultrasonogrāfiskai izmeklēšanai:

  • Dzīvniekam ir jābūt izbadinātam 12 stundas, pirms procedūras var iedot padzerties
  • Nemierīgiem dzīvniekiem var būt nepieciešama trankvilizācija
  • Izmeklējamā reģionā ir jānoskuj apmatojums, jo tas ievērojami traucē vizualizāciju
  • 3 dienas iepriekš vēlams izbarot oglīti 1 tab. uz 5 kg svara (sunim) 3 x dienā; kaķim 1 tab 3 x dienā
  • Procedūras dienā no rīta uztaisīt klizmu (PractoClyss. Microlax per rectum)
  • Pirms procedūras vēlams dzīvnieku nelaist urinēt vismaz pāris stundas