Kas ir rentgenogrāfija?
Rentgenogrāfija ir diagnostikas metode, kuras laikā ar jonizējošā starojuma palīdzību tiek iegūta ķermeņa daļu kaulu attēli vai kontrastētu orgānu attēli dažādās projekcijās.

Kādos gadījumos veic rentgenogrāfiju?
Visbiežāk šo izmeklēšanas metodi izmanto kaulu, locītavu, krūšu kurvja, gremošanas trakta un urīnorgānu izmeklēšanai.
Kaulu un locītavu rentgenogrāfiska izmeklēšana tiek veikta gadījumos, ja dzīvniekam klīniski novēro klibumu, izmaiņas mīksto audu apjomā, kā arī pēc traumām.
Krūšu kurvja izmeklēšana tiek veikta, lai noteiktu plaušu un trahejas morfoloģisko stāvokli, kā arī, lai diagnosticētu iespējamās izmaiņas sirds siluetā.
Vēdera dobuma izmeklēšana tiek veikta dažādos gadījumos, ja veterinārārstam radušās aizdomas par pārmaiņām gremošanas vai urīnorgānu sistēmā.

Kas ir izmeklējumi ar kontrastvielu?
Kontrastvielas ir eksogēnas substances, ko pielieto, lai pastiprinātu vai samazinātu orgānu un audu blīvumu. Gremošanas trakta izmeklēšanai kontrastviela tiek ievadīta perorāli (caur muti) un rentgenogrāfija tiek veikta pēc noteikta protokola – ar vairākiem intervāliem pēc noteikta laika. Īpašniekiem jāzina, ka, ja tiek veikti izmeklējumi ar kontrastvielu, tad šis izmeklējums var aizņemt laiku līdz pat piecām stundām. Ir svarīgi, ka pacients nav ēdināts vismaz 8 stundas pirms izmeklējuma. Sīkāk par sagatavošanos izmeklējumam skatīt sadaļā: „Dzīvnieku īpašniekiem”.
Urīnorgānu izmeklējumi tiek veikti, ievadot kontrastvielu intravenozi (vēnā), vai manuāli zemajos urīnceļos.

Kas notiek rentgenogrāfijas laikā?
Ir izmeklējumi, kuru veikšanai būs nepieciešams ievadīt vispārējo anestēziju, tādos gadījumos, saimnieka klātbūtne izmeklējuma kabinetā nav nepieciešama.
Ja dzīvniekam netiek pielietota sedācija, tad izmeklējuma laikā, tā veikšanā var tikt pieaicināti arī pacienta saimnieki. Svarīgi atcerēties, ka īpašniece – grūtniece nedrīkst atrasties rentgenogrāfiskās izmeklēšanas kabinetā.
Vispirms izmeklējumam tiek sagatavots klīnikas personāls un dzīvnieka īpašnieks, uzvelkot speciālus aizsargtērpus, kas pasargā no jonizējošā starojuma. Pēc tam dzīvnieks tiek novietots uz izmeklējuma galda. Pacienta novietošanas veids uz galda atkarīgs no izmeklējuma specifikas, bet biežāk sākumā tiek veikts izmeklējums sānguļā, t.i. pacientu novietojot uz sāniem un pēc tam mugurguļā. Svarīgi, lai dzīvnieks izmeklējuma laikā būtu mierīgs.
Pēc izmeklējuma veikšanas tiek iegūti kvalitatīvi attēli, kurus veterinārārsts var analizēt uzreiz pēc izmeklējuma.