Meklēšanās un viltus grūsnība kucēm

  • No kāda vecuma parasti kuce sāk meklēties?

Laiks, kad kucei sākas pirmā meklēšanās, ir ļoti variabls. Parasti tā sākas aptuveni 9 mēnešu vecumā. Pirmās meklēšanās laika diapazons var būt 6-14 mēneši. Tomēr ir arī izņēmumi, kad meklēšanās normāli var sākties tikai 24-30 mēnešu vecumā. Dzimumbriedums kucei iestājas, kas viņa sasniegusi aptuveni 80% no pieauguša suņa ķermeņa svara, tādēļ lielo šķirņu kucēm meklēšanās sākas vēlāk nekā mazo šķirņu kucēm.

  • Cik bieži tas notiek?

Parasti starp katru meklēšanos ir 6-7 mēnešu intervāls. Basendži šķirnes kucēm starpmeklēšanās intervāls ir 12 mēneši. Vācu aitu šķirnes kucēm meklēšanās normāli var būt arī ik pēc 4-4,5 mēnešiem. Tomēr meklēšanās var būt arī neregulāra, kas saistīts ar stresu, apstākļu maiņu, veselības problēmām. Kucēm, kas ir vecākas par 7 gadiem var novērot garākus intervālus starp meklēšanos, mazāku kucēnu skaitu metienos, kā arī kucēniem biežāk novēro dažādus iedzimtus defektus un biežāk ir apgrūtinātas dzemdības.

  • Cik dienas/nedēļas ilgst meklēšanās?

Meklēšanās parasti ilgst 2-3 nedēļas.

  • Vai kuce jebkurā meklēšanās dienā var palikt grūsna? Kā noteikt auglīgās dienas? Vai ar vecumu tās „nobīdās”?

Lai precīzāk noteiktu kuces „auglīgās dienas”, jāizprot kuces dzimumcikla pamati.
Dzimumciklā izšķir 4 fāzes:
• Proestrus jeb pirmsmeklēšanās fāze (ilgst ~10 dienas) – novēro maksts lūpu pietūkumu un apsārtumu, asiņainus izdalījumus no maksts, kucei izmainās uzvedība, var mukt prom no mājām, var novērot urīna nesaturēšanu, tomēr kuce vēl neļauj sevi aplēkt.
• Estrus jeb meklēšanās fāze (ilgst ~ 10 dienas) – kuce stāv ar nedaudz izliektu muguru, virza asti uz sāniem un ļauj sevi aplēkt. Šajā fāzē notiek ovulācija.
• Diestrus (luteālā fāze) jeb pēcmeklēšanās fāze (ilgst ~60 dienas) – periods, kad kuce ir/nav grūsna pēc meklēšanās, šajā laikā var novērot arī viltus grūsnību.
• Anestrus jeb nemeklēšanās fāze (ilgst ~4,5 mēnešus) nav seksuālās aktivitātes.
Optimālo pārošanas laiku kucei ir diezgan grūt noteikt, jo tas var variēt starp atsevišķiem indivīdiem. Parasti kuces pāro starp 9. un 14. dienu pēc pirmsmeklēšanās (proestrus) pazīmju sākšanās. Kuce var palikt grūsna tikai, ja ir notikusi ovulācija. Ovulācija vidēji novērojama 12.dienā pēc proestrus fāzes sākšanās. Tomēr šis laiks ir ļoti variabls, gan vienas šķirnes kuču starpā, gan arī konkrētai kucei katrā meklēšanās laikā. Ovulācija normāli var notikt arī 25 dienas pēc pazīmju sākšanās un arī jau 5.dienā.

Klīnikā ovulāciju var noteikt pēc asins plazmas progesterona koncentrācijas, maksts gļotādas šūnu mikroskopijas un vaginoskopijas. Sperma kuces dzimumceļos spēj „izdzīvot” līdz pat 7 dienām.

Ovulācijas aptuveno laiku var noteikt arī regulāri apskatot kuces maksts lūpas. Dažas dienas pirms ovulācijas estrogēna koncentrācija asinīs strauji nokrītas, un pieaug progesterona koncentrācija. Šajā periodā samazināsies maksts pietūkums. Ovulācija parasti notiek 2 dienas vēlāk, un kuce jāpāro 3 dienas pēc ovulācijas.
Vēl var novērot kuces uzvedību. Divas dienas pirms ovulācijas kuce ļauj sevi aplēkt, tādēļ pārot tās vajadzētu 3-4 dienas pēc šo pazīmju sākšanās.
Ovulāciju var noteikt pēc hormonu līmeņa asinīs (estrogēns, luteinizējošais hormons un progesterons). Visbiežāk nosaka tieši progesterona līmeni. Tas sāk strauji palielināties 2 dienas pirms ovulācijas. Progesterona līmenis jānosaka katru otro/trešo dienu, lai precīzāk noteiktu tā straujo paaugstināšanās dienu.
Augstāko auglības pakāpi kuces sasniedz aptuveni 2 gadu vecumā, un parasti šis auglības līmenis saglabājas līdz 6-7 gadu vecumam. Šajā periodā kuces var dzemdēt pēc katras veiksmīgas apaugļošanās katrā meklēšanās periodā, tomēr ieteicams kuci pārot ne biežāk kā katrā otrajā meklēšanās reizē. Vecākām kucēm samazinās iespējamība palikt grūsnām un samazinās arī piedzimušo kucēnu skaits.
Stāvoklis, kas līdzīgs sieviešu menopauzei (olnīcas pārtrauc savas funkcijas) kucēm ir sastopams ārkārtīgi reti.

  • No kāda vecuma vajadzētu sākt satraukties, ja pieaugusi kuce vēl nav meklējusies? Kādi tam varētu būt iemesli?

Lai arī vidēji pubertāte iestājas līdz 9 mēnešu vecumam, pastāv lielas variācijas. Jāsāk uztraukties, ja kucei nav sākusies meklēšanās līdz 24 mēnešu vecumam, vai, ja meklēšanās nav novērota 12 mēnešus pēc iepriekšējās meklēšanās, izņemot atsevišķas suņu šķirnes. Atsevišķām šķirnēm, piemēram, greihaundiem pubertāte var neiestāties līdz 3 vai par 4 gadu vecumam, kā arī šīs šķirnes kucēm bieži meklēšanās norit ar maz izteiktām pazīmēm.
Pirmo meklēšanos saimnieki var arī nepamanīt, ja kuce ir ļoti tīrīga un tuvumā nav suns, kas varētu izrādīt par viņu interesi. To sauc par kluso meklēšanos. Vizuāli var arī ne tik ļoti piebriest maksts lūpas un piena dziedzeri.
Visbiežāk pubertāte var iestāties vēlāk vai vispār neiestāties sekojošos gadījumos:
• dzīvnieks augšanas periodā nav saņēmis kvalitatīvu barību;
• samazināts ķermeņa svars, neatbilstoša ķermeņa kondīcija;
• kucītei novēro kādu hronisku saslimšanu;
• ģenētisku hromosomālu kļūdu dēļ. Kucītei var būt mazāka izmēra kaunuma lūpas, tās var vairāk līdzināties prepūcijam, var novērot palielinātu klitoru. Var arī nebūt attīstījušās olnīcas;
• primāras endokrinoloģiskas problēmas, piemēram, hipotireoidisms (samazināta vairogdziedzera hormonu sekrēcija), hiperadrenokorticisms (palielināta virsnieru hormonu sekrēcija);
• Olnīcu cistas, audzēji.

  • Kā mainās kuces uzvedība meklēšanās laikā?

Priekšmeklēšanās fāzē (proestrus) kucei suņi sāk pievērst uzmanību, kuce kļūst rotaļīgāka, bet viņa neļauj suņim sevi aplēkt. Ja suns tuvojas, kuce sāk rūkt, kost, mūk prom, iespiež asti starp kājām, tādējādi aizsedzot maksti. Kuce var būt nervozāka. Vēlākā priekšmeklēšanās fāzē šī uzvedība izmainās. Kuce pati meklē suņi, tomēr aplēkšanu nepieļauj, pieplokot pie zemes vai griežoties prom no suņa. Estrus jeb meklēšanās fāzē kuce stāv nekustīgi, pagriež asti uz sāniem, var arī izliekt muguru un ļauj sunim sevi aplēkt. Proestrus un estrus laikā kucei apetīte var samazināties vai palielināties, var vairāk dzert un biežāk urinēt.

  • Vai katrai kucei obligāti vismaz reizi mūžā būtu jādzemdē? Ko darīt, ja kuce nav paredzēta vaislas darbam un kucēni netiek plānoti?

Nē, kucei nav obligāti savā dzīves laikā jādzemdē. Nav zinātniska pamatojuma, kādēļ to vajadzētu darīt. Ir uzskats, ka dzemdējot kucei izveidojas t.s. „mātes instinkts”, bet tas ir tikai uz īsu brīdi – kucēnu zīdīšanas periodā. Pēc tam kuce var pat sapāroties ar savu dēlu, mazdēlu un tādējādi var piedzimt kucēni ar anomālijām. Meklēšanās laikā kuce var aizmukt no mājām, pazust vai pat pakļūt zem automašīnām. Pašas dzemdības arī var būt ar sarežģījumiem, kā rezultātā var zaudēt gan kucēnus, gan pašu kuci.
Ja nav vēlami pēcnācēji, tad visieteicamākais būtu kuci kastrēt. Tas pasargās no nevēlamām grūsnībām, slimībām, piemēram, dzemdes iekaisuma (piometras) un traucējumiem hormonālajā sistēmā, kas var novest pie viltus grūsnības. Ja kastrācija nav ieteicama veselības stāvokļa dēļ, piemēram, smagas sirds mazspējas dēļ, kad narkoze var radīt dzīvības draudus, tad ir iespējams izmantot hormonālos preparātus meklēšanās pārtraukšanai.

  • Kas ir viltus grūrsnība?

Visas kuces pēc meklēšanās pāriet diestrus jeb pēcmeklēšanās fāzē. Fizioloģiski visas negrūsnās kuces diestrus fāzē ir pseidogrūsnas (viltus grūsnas), ja vien nav notikusi apaugļošanās. Tomēr šo normālo fizioloģisko procesu jāmāk atšķirt no pseidogrūsnības, kas izpaužas ar redzamām klīniskajām pazīmēm un uzskatāma par novirzi no normas.

  • Kādas ir pazīmes, ka kucei iestājusies viltus grūsnība?

Viltus grūsnības pazīmes parasti sākas 4-12 nedēļas pēc meklēšanās fāzes. Novēro izmaiņas apetītē, svara pieaugumu, vēdera apjoma palielināšanos. Var novērot arī viltus dzemdību sākšanās pazīmes: nemieru, migas taisīšanu, samazinātu aktivitāti, anoreksiju (samazināta apetīte), vemšanu. Var novērot pat vēdera muskulatūras kontrakcijas. Piena dziedzeri palielinās apjomā, var pat sākt veidoties piens. Kuce var „auklēt” mantiņas.

  • Kas notiek, ja viltus grūtniecībai ir smaga forma – vai jāvēršas pēc palīdzības pie veterinārārsta?

Daudzos gadījumos viltus grūsnība 1-3 nedēļu laikā pāriet pati no sevis.
Sākotnēji tiek ieteikta konservatīva ārstēšana. Laktācijas turpināšanās novērojama, ja tiek stimulēta piena veidošanās. Saimnieki, vēloties palīdzēt, liek dažādas kompreses uz piena dziedzeriem, tādējādi stimulējot piena sekrēciju un pašas kuces stimulē piena veidošanos, laizot pupus, auklējot mantiņas. Jāpārtrauc visa veida stimuli, kucei jāliek Elizabetes apkakle (pēcoperāciju apkakle). Ja ar to ir par maz, tad 3-7 naktis pēc kārtas (6-10h) kucēm nedod dzert ūdeni, var pielietot arī urīndzenošus un piena produkcijas samazinošus līdzekļus.
Ja tomēr nekas no iepriekšminētā nav palīdzējis un laktācija turpinās, tad jāpielieto hormonu preparāti. Šajā laikā kuci nedrīkst kastrēt, to dara tikai, kad beigusies klīniskā viltus grūsnība.
Komplikācijas smagos gadījumos var būt mastīts-piena dziedzeru iekaisums.

  • Kāpēc dažām kucēm tā ir biežāk novērota, taču citām – retāk? Kas to ietekmē?

Fizioloģiskās norises organismā diestrus (pēcmeklēšanās) fāzē visām kucēm ir ļoti līdzīgas (gan grūsnām, gan negrūsnām). Klīniskā viltus grūsnība saistīta ar novirzēm hormonālajā regulācijā. Kucēm palielinās hormona prolaktīna koncentrācija asinīs, kas veicina piena sintēzi. Tiek uzskatīts, ka viltus grūsnība klīniski izpaužas tad, ja kucēm organismā ir palielinātā daudzumā prolaktīns vai arī kucēm ir palielināta jutība pret prolaktīnu. Dažreiz viltus grūsnību var novērot, ja kuce tiek kastrēta pēcmeklēšanās fāzē.

  • Vai viltus grūsnība tiek novērota tikai līdz brīdim, kad kuce pasaulē laidusi mazuļus, vai tā turpinās arī pēc tam – visa mūža garumā?

Nē, klīniskā viltus grūsnība var tikt novērota pēc jebkuras meklēšanās visas dzīves garumā. Dažām kucēm viltus grūsnību novēro pēc katras meklēšanās. Viltus grūsnības klīniskā izpausme nav saistīta ar kucēnu piedzimšanu, bet smalkām izmaiņām kuces hormonālajā sistēmā. Katrs jauns meklēšanās cikls var provocēt klīnisku viltus grūsnības izpausmi.

  • Vai vienīgais veids, kā to novērst, ir kuces sterilizācija?

Viltus grūsnības var novērst 3 veidos: vai nu regulāri kuci pārot, lietot hormonālos preparātus meklēšanās novēršanai vai kastrēt.

Atbildes uz jautājumiem sagatavoja LLU Veterinārās klīnikas veterinārārste Sintija Gorodko. Raksts tapis sadarbībā ar Takšu portālu.