• Cik izplatīta ir liekā svara problēma suņiem Latvijā? Kas to visbiežāk veicina?

Līdz šim statistika par liekā svara problēmas izplatību Latvijas suņu populācijā nav veikta, savukārt Apvienotajā Karalistē veiktajos pētījumos secināts, ka liekā svara problēma ir 25 līdz 59% suņu. Latvijas veterinārārstu subjektīvais novērtējums par liekā svara izplatību Latvijas suņu populācijā ir 20 līdz pat 50%. Atsevišķu suņu šķirņu vidū aptaukošanās ir ļoti izplatīta, piemēram, labradoru, takšu, mopšu, rotveileru u.c.

Aptaukošanās galvenie iemesli ir saistīti ar dzīvesveidu. Pirmkārt, palielināts ar barību uzņemto kaloriju jeb enerģijas daudzums. Ēdinot ar komerciāli sagatavotu barību, jāpievērš uzmanība barības ražotāja rekomendācijām. Uz barības iepakojuma ir norādīta diennakts barības deva atbilstoši suņa svaram. Ja suni baro divreiz dienā, tad attiecīgo diennakts devu dala uz divi. Ja papildus izēdina, piemēram, konservēto barību vai gaļu, sausās barības diennakts deva ir jāsamazina. Ēdinot ar mājās gatavotu barību, diennaktī izēdinātās barības apjoms nedrīkst pārsniegt 4-6% no suņa svara. Ja gribas palutināt vai apbalvot suni ar kādu gardumu, jāņem vērā, ka našķi, lai gan to apjoms nav liels, parasti ir kalorijām bagāti, līdz ar to, pamatbarības deva ir jāsamazina. Otrkārt, liekā svara veidošanās ir cieši saistīta ar suņa fizisko aktivitāti. Respektīvi, ierobežota aktivitāte veicina liekā svara uzkrāšanos. Treškārt, aptuveni trešdaļai suņu pēc kastrācijas attīstās liekā svara problēma. Ir pētījumi, kuros secināts, ka kuces kastrācija agrīnā vecumā (līdz pirmajai meklēšanās reizei, t.i. līdz aptuveni 6 mēnešu vecumam) nedaudz samazina aptaukošanas risku.

Dažas endokrīnās slimības veicina liekā svara uzkrāšanos, piemēram, pavājināta jodsaturošo vairogdziedzera hormonu ražošana jeb hipotiroidisms, pastiprināta kortizola produkcija virsnierēs jeb hiperadrenokorticisms vai pastiprināta insulīna ražošana aizkuņģa dziedzerī jeb insulinoma. Visas šīs slimības ir sastopamas reti – aptuveni vienam sunim no piecsimt, tāpēc vairumā aptaukošanās gadījumu cēloņi ir saistīti ar dzīvesveidu.

  • Kā uzzināt suņa ideālo/vēlamo svaru un pēc kādiem kritērijiem var novērtēt, vai sunim ir liekais svars?

Suņa svara atbilstības novērtēšanai galvenokārt izmanto divus parametrus:

  • Ķermeņa masu,
  • Kondīciju.

Neredzot suni, ķermeņa masa pati par sevi neko neizsaka. Šķirnes suņa ķermeņa masu var salīdzināt ar attiecīgās šķirnes masas standartiem, tomēr, arī vienas šķirnes ietvaros, suņi mēdz būt ar dažādām ķermeņa uzbūvēm – smalkāki vai masīvāki. Piemēram, liela auguma labradors ar masu 35 kg būs normālā ķermeņa kondīcijā, bet neliela izmēra labradors ar masu 35 kg – paaugstinātā ķermeņa kondīcijā. Ķermeņa masu kā parametru liekā svara problēmas novērtēšanai biežāk izmanto dinamikā – salīdzina ķermeņa masas pieaugumu laika periodā.

Kondīcija ir objektīvs liekā svara novērtēšanas parametrs. Kondīcijas novērtēšanai ir izveidotas vairākas sistēmas. To nosaka vizuāli un ar tausti, novērtējot ribu un jostas apvidus, astes pamatni, un salīdzinot to ar standartu. Viena no precīzākajām ir deviņu baļļu sistēma, kur katra balle virs normālās kondīcijas atbilst 10 līdz 15% liekā svara. Suņi, kuru kondīcija ir 7 vai vairāk, ir aptaukojušies.

Ļoti vienkāršots un ikdienā viegli izmantojams suņa ķermeņa kondīcijas novērtēšanas paņēmiens ir vidukļa novērtēšana. Vidukli novērtē skatā no augšpuses. Sunim ar normālu ķermeņa kondīciju, tas iezīmējas ķermeņa pēdējā trešdaļā, uzreiz pirms pakaļkājām. Ja viduklis nav saskatāms, tad dzīvniekam ir liekais svars.

  • Kādu kaitējumu liekais svars var nodarīt suņa organismam? Cik procenti no ķermeņa liekā svara ir bīstami suņa veselībai?

Veselības problēmas un suņa dzīves kvalitāti pasliktinoši stāvokļi, kurus veicina liekais svars, ir slodzes nepanesamība, insulīna rezistence – cukura diabēts, osteoartrīts, plaušu problēmas, urināri un reproduktīvi traucējumi, saīsināts dzīves ilgums. Veselību apdraudoša ir aptaukošanās, t.i. ķermeņa masa 15% virs normas.

  • Kā cīnīties ar lieko svaru? Kas būtu jāņem vērā?

Pirmkārt, ir jāņem vērā, ka ar barību un kārumiem uzņemtajam enerģijas daudzumam ir jābūt mazākam par patērēto enerģijas daudzumu. Ir plašas iespējas izvēlēties komerciāli sagatavotas diētas ķermeņa masas samazināšanai un uzturēšanai, kas pamatojās uz augstu proteīna un šķiedrvielu, un zemu tauku saturu. Jāņem vērā, ka diennakts barības deva ir jāpiemēro vēlamajam, nevis esošajam svaram. Barojot ar mājās gatavotu ēdienu, diennakts barības devu nedrīkst samazināt vairāk par 10-20%. Kārumi nedrīkst pārsniegt 10% no diennakts kaloriju daudzuma, ieteicams izvēlēties kārumus, kuros kaloriju saturs ir zemāks.

Ikdienas fiziskas aktivitātes ne tikai nostiprinās saimnieka saikni ar suni, bet arī veicinās svara samazināšanu. Tomēr aktivitātēm ir jābūt mērenām, sevišķi, ja aktivitāte iepriekš ir bijusi vāja vai dzīvniekam ir ortopēdiska vai kardioloģiska rakstura problēmas. Kociņa vai rotaļlietas pienešana, interaktīvās rotaļlietas, peldēšana veicinās enerģijas patēriņu.

Par veiksmīgu svara samazināšanu var uzskatīt ne tikai tad, kad ir izdevies svaru samazināt, bet arī ir izdevies saglabāt vēlamo svaru ilgtermiņā. Abos gadījumos veiksme ir atkarīga no tā, kā saimnieks baro suni, un kā ar to nodarbojas.

Atbildes uz jautājumiem sagatavoja LLU Veterinārās klīnikas veterinārārste Linda Kokoreviča. Raksts tapis sadarbībā ar Takšu portāla veidotāju, kinoloģi Everitu Pāni. Pilnu rakstu ar kinoloģes pieredzes stāstu skatīt šeit.