Līdz ar vasaras sezonas sākumu cilvēki ar saviem mīļdzīvniekiem vairāk laika pavada pastaigājoties, ārpus pilsētas, brīvā dabā. Izņemot blusu un ērču invāzijas bīstamību, par kuru pēdējā laikā daudz runā, ļoti bīstams var būt arī bites vai lapsenes dzēliens un čūskas kodums. Latvijā bites un lapsenes, kā arī čūskas, var sastapt gan pilsētā, gan ārpus tās. Uz to dzēlienu vai kodumu organisms var noreaģēt dažādi, sākot no neliela apsārtuma koduma vietā līdz smagai alerģiskai, pat anafilaktiskai, reakcijai.

Kā rīkoties, ja suni sadzeļ bite, lapsene vai kamene? Kādas tam var būt sekas? Kā sunim palīdzēt?

Bites un kamenes dzēliena vietā atstāj dzeloni, ko vajag izņemt no brūces pēc iespējas ātrāk. To vēlams darīt ar pinceti. Dzēliena vietu apstrādā ar 3% ūdeņraža pārskābi vai citu dezinficējošo līdzekli un pieliek ledu. Lapsenes koduma vietu apstrādā un pieliek ledu, lapsenes brūcē dzeloņus neatstāj. Pēc pirmās palīdzības sniegšanas ir jāizvērtē dzīvnieka stāvoklis. Mazo šķirņu suņus labāk nekavējoties vest pie veterinārārsta. Lielo šķirņu suņiem reakcija varbūt vāji izteikta – neliela tūska vai apsārtums koduma vietā, suns aktīvs, ēd, dzer, tad paniku celt nevajag, bet tomēr jāpavēro dzīvnieciņš vēl vismaz pāris stundas. Reakcijas izpausmes laiks ir ļoti individuāls. Bet īpaši bīstami ir gadījumi, kad suni iedzeļ mutē, lūpās, degunā, mēlē vai kakla apvidū vai vienlaicīgi vairākas bites, jo var izveidoties rīkles un balsenes tūska un dzīvnieks var nosmakt. Izņemot balsenes tūsku, dzīvībai bīstama ir arī anafilaktiskā reakcija uz insektu dzēlienu. Anafilaktiskā reakcija var izpausties ar smakšanu, gļotādu un mēles cianozi (zilganumu), samaņas zudumu. Šādos gadījumos dzīvnieks steidzami jāved uz tuvāko veterināro klīniku.

Kā rīkoties, ja suni sakož čūska?

Bīstamāka čūska Latvijā ir odze. Odzes indīgums ir atkarīgs no tās vecuma un garuma, jo lielāka ir odze, jo vairāk indes tā spēj izdalīt dzīvnieka organismā. Savukārt, jo mazāks ir dzīvnieks, jo bīstamāks ir odzes ievadīta inde. Kodumam seko sāpes, hemorāģiska (sārtas vai zilganas krāsas) tūska, vājums, vemšana, pat samaņas zudums, tahikardija u.c. pazīmes. Gadījumos, kad odze iekož kakla vai galvas apvidū, tūska izveidojas momentāni un var provocēt dzīvnieka nosmakšanu. Koduma vietu var apstrādāt ar 3% ūdeņradi, apklāt ar ledu, atvērt muti, izvilkt mēli, neļaut dzīvniekam kustēties, lai neprovocētu indes ātrāku izplatīšanu audos, un nekavējoties doties uz veterināro klīniku. Nedrīkst lietot spirtu saturošus dezinfekcijas šķīdumus.

Ja čūska, kas ir iekodusi dzīvnieku, nav indīga, tad koduma vietā var attīstīties alerģiska reakcija, kas raksturojas ar apsārtumu, niezi, nelielu tūsku. Šādos gadījumos ļoti labi palīdz aukstas kompreses (ledus, auksts ūdens, saldēto dārzeņu vai augļu paka). Jāņem vērā koduma lokalizācija, jo pat neliela tūska kakla un mutes apvidū var provocēt rīkles tūsku, un tā savukārt jau ir dzīvībai bīstama un ir nepieciešama ātra veterinārārsta palīdzība.

Rakstu veidoja LLU Veterinārās klīnikas veterinārārste Jevgēnija Kondratjeva sadarbībā ar Takšu portālu.