Identifikācijas mikroshēma (mikročips, čips) ir sīka, rīsa graudiņa lieluma (aptuveni 13.3 x 2 mm) stikla biokapsula, kurā ir ievietota mikroshēma ar 15 ciparu kodu. Šis skods katram čipam ir individuāls un neatkārtojas, līdzīgi kā cilvēka personas kods. Mikročipa ievadīšana nav sāpīga manipulācija, tā līdzinās vakcinācijai. Mikročipu ievieto vienu reizi mūžā un, atšķirībā no žetoniem, adrešu kareklīšiem vai kaklasiksām, tas nepazūd. Čipu, salīdzinājumā ar tetovējumu, ir daudz vieglāk nolasīt, tas neizplūst vai neizbāl ar vecumu. Ciparu kodu nolasa, izmantojot tā saucamos čipu lasītājus jeb skenerus pat no 30 cm attāluma.

Mikročips tiek ievadīts zemādā skausta vai pleca apvidū, labajā vai kreisajā pusē. Čipa ievadīšanai izmanto sterilu, vienreizlietojamu adatu. Ievadīšana ir gandrīz nesāpīga, tāpēc nav nepieciešama speciāla dzīvnieka nomierināšana. Pēc ievadīšanas, mikročips “atrod” sev vietu un iekapsulējās zemādas tauku slānī. Dažiem dzīvniekiem to var sataustīt ievadīšanas vietā.

Kāpēc mājas dzīvnieku identifikācijai ir jāizvēlas mikročipēšana?

  • Identifikācijas mikroshēmas ievadīšana ir gandrīz nesāpīga
  • Mikroshēma atrodas zemādā, tādēļ nevar pazust
  • Lai nolasītu mikroshēmas numuru, nav jānocērp apmatojums vai jālieto nomierinoši līdzekļi
  • Ciparu kods nevar tikt izmainīts vai izdzēsts,tas ir unikāls konkrētam dzīvniekam
  • Ciparu kodu viegli var nolasīt ar tam paredzētu ierīci, atrodoties pat līdz 30 cm attālumā no dzīvnieka
  • Elektroniskā identifikācija ir standartizēta un atzīta visā pasaulē
  • Lai ceļotu ar dzīvnieku, mikročipa ievadīšana ir obligāta prasība
  • Reģistrējot dzīvnieku vienotajā mādzīvnieku datubāzē, viegli var sameklēt īpašnieka kontaktinformāciju un nogādāt noklīdušu dzīvnieku atpakaļ mājās